Apglabātā kabeļa defektu pārbaudītāja darbības procedūru var iedalīt šādās trīs daļās
Spriedums par kabeļa bojājuma veidu: kabeļu defekti galvenokārt tiek iedalīti galvenajos izolācijas defektos un īpaši augsta sprieguma ārējā apvalka kļūmēs, galvenie izolācijas defekti galvenokārt ietver zemas pretestības zemējuma defektu, atvērtas ķēdes bojājumu, augstas pretestības noplūdes kļūdu un augstas pretestības bojājumu. Pirmkārt, jūs varat noteikt bojājuma raksturu, iezemējot izolācijas mērītāju vai multimetru un veicot testus, un pēc tam izmantojiet kabeļa defekta tālmēru, lai izmērītu attālumu. Ja tā ir zemas pretestības zemējuma vai atvērtas ķēdes defekts, attālums tiek mērīts. tieši ar kabeļa defektu meklētāja zemsprieguma impulsu metodi. Ja tā ir lielas pretestības kļūme, bojājuma attāluma pārbaudei tiks izmantota tiešā pārslēgšanās metode. Ja kļūme ir noplūdes liela pretestība, attāluma mērīšanai parasti izmanto augstsprieguma impulsu izlādes metodi.
meklēšanas ceļš: meklējot ceļu, pievienojiet maiņstrāvas signālu kabelim (ceļa signāla ģeneratoram), izmantojot elektromagnētiskās indukcijas principu, un pēc tam izmantojiet uztvērēju, lai saņemtu šo signālu, pa signāla ceļu, lai atkal dotos. , lai noteiktu kabeļa ceļu.
Bojājuma atrašanās vietas noteikšana: pamatojoties uz 1. un 2. darbības rezultātiem, atrodiet kļūdu. Šo darbību parasti veic, izmantojot kabeļa defektu diapazona meklētāju.
Jāņem vērā, ka pirms ekspluatācijas ir jāsaprot kļūmes cēlonis un kabeļa pamatsituācija. Piemēram, vai kabelis ir jauns, vai tas darbojas ilgu laiku, kabeļa garums, vai tajā ir savienojums. vidus, vai iepriekš ir bijusi kļūme. Turklāt ir jāizvēlas atbilstoša pārbaudes metode atbilstoši dažādiem bojājumu veidiem, piemēram, zema pretestība, īssavienojums, atklāta pārtraukuma defekts, kā arī augstas pretestības noplūde un augsta pretestības uzliesmošanas kļūme.